Latviski English

Aktuālie pētījumi

 

 

 

 

 

 

"Agrīnas diagnostikas un monitoringa algoritma izveide aizkuņģa dziedzera neiroendokrīno audzēju pacientiem - NEXT"

Veidojot audu banku ar ģenētiski raksturotiem audzēju paraugiem un izstrādājot no pacientu paraugiem iegūtus ksenotransplantātus (CDXs, PDXs) un organoīdus, mēs vēlamies noteikt PNET raksturīgos biomarķierus, kas nepieciešami, lai izstrādātu uz nanotehnoloģijām balstītu mikrošķidrumu ierīci un integrētu minimāli invazīvas šķidrās biopsijas tehnoloģiju PNET agrīnai atklāšanai.

Atbildīgais pētnieks: Dr. biol. Vita Rovīte

Pētījumu finansē Joint Transnational Call for Proposals 2017.

 

„Retu nezināmas izcelsmes neiromuskulāro slimību funkcionālā un ģenētiskā izpēte”

Projekta mērķis ir veltīts diviem aspektiem  – 1) labāk izprast un raksturot nesen atklāto mutanto MYBPC1 proteīnu, tā mijiedarbību ar citiem šūnu partneriem un iesaistīšanos molekulārajos mehānismos, kas ir jauna slimības fenotipa pamatā, un 2) identificēt jaunus ģenētiskos elementus (gēnus, starpgēnu rajonus vai hromosomu pārkārtošanās), kas ir reto neidentificēto NMS izraisošie faktori.

Atbildīgais pētnieks: Dr. biol. Inna Iņaškina

Pētījums tiek finansēts no ERAF projekta Nr.: 1.1.1.1/18/A/097.

 

„Molekulārie RNS faktori hipofīzes adenomas attīstībā”

Projekta mērķis ir pētīt dažādu ribonukleīnskābju (RNS) marķieru spektra nozīmi hipofīzes adenomas attīstībā, lai atklātu noteicošos faktorus, kas ietekmē atbildi uz terapiju un slimības iznākumu.

Atbildīgais pētnieks: Dr. biol. Vita Rovīte

Pētījums tiek finansēts no ERAF projekta Nr.: 1.1.1.1/18/A/089.

 

„Reto pārmantoto slimību izraisošo faktoru izpēte izmantojot pilna genoma sekvenēšanas pieeju”

Projekta mērķis ir identificēt jaunus ģenētiskos faktorus kā slimības cēloņus pacientiem ar retajām pārmantotājām slimībām, kuriem patogēnie varianti līdz šim nav identificēti ar klasiskajām ģenētiskās analīzes metodēm, piemēram, salīdzinošo genoma hibridizāciju, gēnu paneļu un pilna eksoma masīvo paralēlo sekvencēšanu.

Atbildīgais pētnieks: Dr. biol. Inna Iņaškina

Pētījums tiek finansēts no ERAF projekta Nr.: 1.1.1.1/18/A/096.

 

"miRNS nozīme saimniekorganisma-zarnu mikrobioma mijiedarbībā metformīna terapijas kontekstā uz metabolisma traucējumu fona"

Projekta mērķis ir izpētīt saimniekorganisma miRNS nozīmi metformīna izraisītās zarnu mikrobioma kompozīcijas un funkciju izmaiņās T2D kontekstā un identificēt miRNS paneli, kuru varētu izmantot turpmākos klīniskos pētījumos.

Atbildīgais pētnieks: Dr. biol. Jānis Kloviņš

Pētījums tiek finansēts no ERAF projekta Nr.: 1.1.1.1/18/A/092.

 

“Ētiski un sociāli atbildīga pētniecības biobanku pārvaldība Latvijā: sabiedrības, donoru un zinātnieku viedokļu analīze”

Mērķis tiks sasniegts, veicot reprezentatīvu sabiedrības aptauju par attieksmi pret biobankām, biobanku donoru aptauju un zinātnieku aptauju. Tiks veiktas arī padziļinātas kvalitatīvas intervijas ar biobanku donoriem un zinātniekiem. Aptaujās un intervijās īpaša uzmanība tiks pievērsta mērķa grupu viedokļa izpētei par biobanku pārvaldības ētiskajiem aspektiem (informētās piekrišanas veidi, datu drošība, vēsturisko kolekciju izmantošana, individuālu rezultātu ziņošana, pētījumu rezultātu publicēšana utml.). Pētījumu veiks starpdisciplināra pētījumu grupa, ko veido šobrīd divas lielākās Latvijas biobankas, iesaistot dažādu nozaru pārstāvjus – ētikas, socioloģijas, antropoloģijas, statistikas, sabiedrības veselības un biobanku ekspertus.

Atbildīgais pētnieks: Assoc. Prof. Signe Mežinska

Pētījums tiek finansēts no Latvijas Zinātnes padomes granta lzp-2018/2-0171.

 

"Ārvides un ģenētisko faktoru mijiedarbība vairogdziedzera autoimūno slimību imunoloģiskās attīstības mehānismos"

Pētījuma mērķis ir analizēt vairogdziedzera autoimūno slimību ģenētiskās jutības variantus Hašimoto un Greivsa slimības pacientiem, atbilstoši precīzijas medicīnas nostādnēm, lai pētītu mijiedarbību starp noteiktiem ārvides faktoriem (selēna uzņemšanu un statusu, stresu, dzīvesveidu un citiem faktoriem), kas varētu veicināt atšķirīgu T helperu un citokīnu signālceļu darbību.

Atbildīgais pētnieks: Assoc. prof., Dr. med. Ilze Konrāde

Pētījums tiek finansēts no Latvijas Zinātnes padomes granta lzp-2018/2-0059.

 

„Reto slimību bioloģisko materiālu un saistīto datu infrastruktūras resursu veidošana diagnostiskiem un pētnieciskiem mērķiem”

Projekta mērķis ir veidot reto slimību pacientu un viņu tuvinieku bioloģiskā materiāla un saistīto datu kolekciju, lai veicinātu šo slimību diagnostiku Latvijā un nodrošinātu resursus RS pētniecībai pasaulē. Projekta ietvaros ir plānots iegūt bioloģisko materiālu (asins paraugus) no RS pacientiem un viņu asins radiniekiem, kurus paredzēts apstrādāt un uzglabāt Valsts iedzīvotāju genoma datubāzē. Šos bioloģiskos materiālus paredzēts izmantot diagnostiskiem mērķiem, gadījumos, ja šāda diagnostika nav klīniski pieejama, kā arī pētniecības projektos, kas varētu nodrošināt pacientam diagnostiku projekta ietvaros.

Atbildīgais pētnieks: Prof. Jānis Kloviņš

Dalībnieku iesaisti atblasta Valsts iedzīvotāju genoma datubāze.

Centrālās medicīnas ētikas komitejas atzinuma nr: 1/18-06-19

 

“Neinvazīvu biomarķieru izmantošana priekšdziedzera vēža (PV) un labdabīgas priekšdziedzera hiperplāzijas (LPH) personalizētai agrīnai diagnostikai, prognostikai un ārstēšanas klīnisko rezultātu izvērtēšanai”.

Projekta galvenais mērķis ir izstrādāt tehniski un klīniski validētus rīkus prostatas vēža diagnostikai un prognostiskai, balstoties uz cilvēka bioloģiskajos šķidrumos esošo ekstracelulāro vezikulu skaitu un molekulārā satura analīzi.

Atbildīgais pētnieks: Dr. biol. Aija Linē

Projekta finansējums: ERA-NET TRANSCAN-2 Joint Transnational Call for Proposals 2016 (JTC 2016) project application “Exploitation of extracellular vesicles for precision diagnostics of prostate cancer”, dalībnieku iesaisti atbalsta Valsts iedzīvotāju genoma datubāze.

 

"Uzturā lietoto kūpinājumu ietekme uz zarnu mikrobiomu”

Pētījuma mērķis ir noskaidrot kūpinātu pārtikas produktu ietekmi uz zarnu mikrobioma sastāvu, funkcionālām izmaiņām un šo izmaiņu potenciālo nozīmi metabolisma regulācijā.

Atbildīgais pētnieks: Ineta Kalniņa

Pētījums tiek finansēts no ERAF Nr.1.1.1.2/VIAA/1/16/128, tāda paša nosaukuma projekta.

Centrālās medicīnas ētikas komitejas atzinuma nr: 1/18-06-07

 

“Molekulāro marķieru identificēšana hipofīzes adenomu veidošanās, attīstības gaitas un terapijas efektivitātes prognozēšanai, atklāt prognostisku un diagnostiskus HA molekulāros marķierus”

Projekta mērķis ir izpētīt hipofīzes adenomu izveidošanos un progresēšanu nosakošos molekulāros marķierus un identificēt faktorus, kas nosaka klīniskā iznākuma mainību, un būtu pielietojami kā biomarķieri uzlabotai hipofīzes adenomas terapijai.

Atbildīgais pētnieks: Prof. Jānis Kloviņš

Pētījums tiek finansēts no ERAF Nr.: 1.1.1.1/16/A/066 projekta līdzekļiem.

Centrālās medicīnas ētikas komitejas atzinuma Nr: 2/18-02-21.

 

„Metformīna terapijas ietekmējošo faktoru savstarpējās mijiedarbības izpēte 2.tipa cukura diabēta ārstēšanas efektivitātes prognozēšanai”

Projekta mērķis ir raksturot līdz šim maz pētītus faktorus, kas nosaka atbildes reakciju uz metformīna terapiju, nolūkā identificēt medikamenta efektivitāti un panesamību raksturojošus marķierus 2.tipa cukura diabēta (T2D) ārstēšanā. Tiek paredzēts, ka plānotās aktivitātes palīdzēs definēt zarnu mikrobioma lomu atbildes reakcijas uz metformīna lietošanu regulācijā, kā arī sniegs ieskatu epiģenētisko marķieru profilos un to funkcionālajā nozīmē medikamenta terapijas kontekstā.

Atbildīgais pētnieks: Prof. Jānis Kloviņš

Pētījums tiek finansēts no ERAF Nr.: 1.1.1.1/16/A/091 projekta līdzekļiem.

Centrālās medicīnas ētikas komitejas atzinuma Nr: 1/16-05-12.

 

„Unificēta terapeitiskā zāļu uzraudzības modeļa izveide pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām, pielietojot imunoloģiskās, molekulārās bioloģijas un morfoloģiskās metodes”

Projekta mērķis ir izpētīt individuāla tiopurīna metabolisma un terapeitiskās zāļu uzraudzības, pielietojot imunoloģiskās, klīniskās, molekulārās bioloģijas un morfoloģiskās metodes, ietekmi uz slimības gaitu pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām (IZS).

Atbildīgais pētnieks: Dr. Polīna Zaļizko

Centrālās medicīnas ētikas komitejas atzinuma nr: 3/18-02-21

 

“Staigā vesels”

Projekta mērķis ir uzlabot fiziskās spējas, diabēta kontroli un mazināt tā komplikāciju risku ar regulāru fizisko aktivitāšu programmas ar intervāla treniņa (FAPIT) metodes palīdzību. Tāpat projekts palīdzēs izvērtēt patstāvīgi izmantotās mobilās ierīces lietotnes pielietojamību un efektivitāti intervālo FAPIT monitorēšanā, salīdzinot ar fizioterapeita vadītiem treniņiem.

Atbildīgais pētnieks: Dr. med. Jeļizaveta Sokolovska

Finansējums: SIA “Mikrotīkls” ziedojums LU Fonda projektu ietvaros.

Latvijas Universitātes Kardioloģijas un Reģeneratīvās medicīnas institūta klīniski-fizioloģisko pētījumu, zāļu un farmaceitisko produktu klīniskās izpētes ētikas komitejas atzinuma nr: 28.06.17 - Prot. 6